1994. gads

1994. (MCMXCIV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

• 1. janvāris —
  • stājās spēkā Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanās (NAFTA);
  • Zapatistas Nacionālās Atbrīvošanas armija sāka karu Čiapasas štatā, Meksikā.
• 12. janvāris — ASV prezidents Bils Klintons tikās ar Čehijas, Slovākijas, Ungārijas un Polijas prezidentiem.
• 14. janvāris — ASV prezidents Bils Klintons Maskavā ar Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu parakstīja vienošanos, pēc kuras raķetes vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem, kā arī nolēma likvidēt kodolarsenālu Ukrainā.
• 17. janvāris — Losandželosu satricināja 6,7 balles stipra zemestrīce, bojā gāja 61 cilvēki, 26 029 zaudēja pajumti.
• 19. janvāris — ASV austrumus piemeklēja rekordliels aukstums; Indianas štatā fiksēta temperatūra -38 °C, zemākā štata vēsturē.

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

Viljams Perijs

• 3. februāris — Viljams Perijs kļuva par ASV aizsardzības sekretāru.
• 12. februāris — tika nozagta slavenā Edvarda Munka glezna "Kliedziens".
• 12. februāris - 27. februāris — 17. Ziemas Olimpiskās spēles Lilehameres pilsētā Norvēģijā.

[izmainīt šo sadaļu] Marts

• 1. marts — rokgrupa "Nirvana" sniedza savu pēdējo koncertu, Minhenes pilsētā, Vācijā.
• 4. marts — četri teroristi tika nopratināti sakarā ar Pasaules tirdzniecības centra spridzināšanu.
• 6. marts — referendumā Moldovā tika izlemts neapvienoties ar Rumāniju.
• 15. marts — ASV spēki atstāja Somāliju.
• 21. marts — tika pasniegtas Amerikas Kinoakadēmijas balvas. Stīvena Spīlberga filma "Šindlera saraksts" ieguva 7 balvas, tostarp balvu par labāko filmu.

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

• 6. aprīlis — Ruandas prezidents Zuvenals Habiarimana un Burundi prezidents Kipriens Ntariamira gāja bojā, kad to lidmašīna tika notriekta ar raķeti netālu no Kigali, Ruandā.
• 7. aprīlis — Kigali, Ruandā sākās Ruandas genocīds.
• 8. aprīlis — grupas "Nirvana" solists Kurts Kobeins tika atrasts miris savās mājās. Viņa draugi un radinieki apgalvoja, ka ir redzējuši viņu pirms 3 dienām dzīvu. Kobeina nāve tiek uzskatīta par pašnāvību.
• 16. aprīlis — referendumā Somijā tika atbalstīta pievienošanās Eiropas Savienībai.
• 27. aprīlis — Dienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pāstāvjiem.
• 30. aprīlis — kvalifikācijas braucienos gāja bojā Austrijas F1 pilots Rolands Racenbergers.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

Airtons Senna

• 1. maijs — pēc smagas avārijas sacīkstē gāja bojā trīskārtējais F1 čempions brazīlietis Airtons Senna.
• 6. maijs — pēc septiņu gadu celtniecības tika atklāts dzelzceļa Lamanša tunelis, kas savienoja Angliju ar Franciju.
• 10. maijs — par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas Republikas prezidentu kļuva Nelsons Mandela.
• 12. maijs:
  • hokejs kļuva par Kanādas oficiālo ziemas sporta veidu.
  • negaidīti nomira Lielbritānijas leiboristu partijas līderis Džons Smits.
• 17. maijs — Malāvijā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

• 14. jūnijs — Ņujorkas "Rangers" izcīnīja pirmo NHL titulu 54 gadu laikā.
• 15. jūnijs — Izraēla un Vatikāns nodibināja pilnas diplomātiskās attiecības.
• 23. jūnijs — Starptautiskā Olimpiskā Komiteja svinēja simts gadu jubileju.
• 28. jūnijs — Japānas reliģiskas grupas Aum Šinrikjo dalībnieki izlaida zarīna gāzi Matsumoto; 7 cilvēki gāja bojā, 660 hospitalizēti.

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

• 2. jūlijs — Kolumbijas futbolists Andress Eskobars tika nošauts Medeljinā. Tiek uzskatīts, ka viņš tika nogalināts par to, ka iesita bumbu pats savos vārtos Pasaules kausa spēlē.
• 7. jūlijs — Ziemeļjemenas spēki ieņēma Adenu.
• 15.-21. jūlijs — Šūmeikera-Levi 9 komētas atliekas nokrita uz Jupitera.
• 17. jūlijs — savu ceturto pasaules čempionu titulu futbolā izcīnīja Brazīlijas izlase finālā uzveicot Itāliju ar 3:2 soda sitienu sērijā (pamatlaika rezultāts - 0:0).
• 25. jūlijs — Izraēla un Jordānija noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kops 1948. gada.

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

• 1. augusts — ugunsgrēks iznīcināja Norvičas bibliotēku Apvienotajā Karalistē.
• 12. augusts — streiku uzsāka MLB beisbolisti.
• 31. augusts — Krievijas armija atstāja Igauniju.

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

• 3. septembris — Krievija un Ķīnas Tautas republika parakstīja vienošanos, pēc kuras raķetes vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem.
• 19. septembris — ASV spēki bez asins izliešanas izcelās Haiti, lai atjaunotu likumīgā prezidenta Žana-Betrāna Aristīda varu.
• 22. septembris — tika parādīta populārā ASV seriāla "Draugi" pirmā sērija.
• 28. septembris — Baltijas jūrā nogrima kuģis "Estonia", bojā gāja 852 cilvēki.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

• 12. oktobris — NASA zaudēja sakarus ar Venēras zondi Magellan pēc tam, kad tā kontolēti tika novirzīta planētas atmosfērā.
• 15. oktobris — Haiti atgriezās prezidents Žans Bertrāns Aristīds pēc trim trimdā ASV pavadītiem gadiem.

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

• 5. novembris — ASV eksprezidents Ronalds Reigans paziņoja par to, ka viņam ir Alcheimera slimība.
• 13. novembris — Zviedrijas iedzīvotāji referendumā nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā.
• 20. novembris — Angolas valdība un nemiernieku organizācija UNITA parakstīja Lusakas Protokolu.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

• 3. decembris — Sony izlaida spēļu konsoli PlayStation.
• 11. decembris — Krievijas prezidents Boriss Jeļcins apstiprināja karaspēka ievešanu Čečenijā.
• 15. decembris — izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas Netscape Navigator pirmā versija.

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

• 12. janvāris — Nora Bumbiere, latviešu dziedātāja (dzimusi 1947.)
• 20. janvāris — Vitālijs Rubenis, latviešu politiķis (dzimis 1914.)
• 7. februāris — Vitolds Ļutoslavskis (Witold Roman Lutosławski), poļu komponists (dzimis 1913.)
• 10. februāris — Augusts Voss, padomju politiķis (dzimis 1919.)
• 14. februāris — Andrejs Čikatilo (Андрей Романович Чикатило), krievu sērijveida slepkava (dzimis 1936.)
• ap 5. aprīli — Kurts Kobeins (Kurt Cobain), ASV mūziķis (dzimis 1967.)
• 21. marts — Aleksandrs Laime, latviešu ceļotājs un pētnieks (dzimis 1911.)
• 22. aprīlis — Ričards Niksons (Richard Nixon), ASV prezidents (dzimis 1913.)
• 26. aprīlis — Andrejs Aizderdzis, Krievijas politiķis (dzimis 1958.)
• 30. aprīlis — Rolands Racenbergers (Roland Ratzenberger), Austrijas autosportists (dzimis 1960.)
• 1. maijs — Airtons Senna (Ayrton Senna), Brazīlijas autosportists (dzimis 1960.)
• 2. jūlijs — Andress Eskobars (Andrés Escobar), Kolumbijas futbolists (dzimis 1967.)
• 12. maijs — Džons Smits (John Smith), britu politiķis (dzimis 1938.)
• 16. jūlijs — Džulians Švingers (Julian Schwinger), ASV fiziķis (dzimis 1918.)
• 29. jūlijs — Dorotija Kraufuta Hodžkina (Dorothy Crowfoot Hodgkin), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910.)
• 26. septembris — Ēvalds Valters, latviešu aktieris (dzimis 1894.)
• 7. oktobris — Viktors Hatuļevs, Latvija hokejists (dzimis 1955.)
• datums nav zināms — Herberts Kušķis, Latvijas hokejists (dzimis 1913.)

[izmainīt šo sadaļu] Kalendārs

Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: 1994. gads